Katalogs “Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas. 2., 11. – 19. gadsimts”. Rīga: izdevniecība Zinātne, 2016. – 143. lpp. Sastādītāja Tatjana Berga. Priekšvārds – Anna Jurkāne. ISBN 978-9934-549-12-0

Cena 7.00 euro. Grāmatu var iegādāties klātienē muzejrezervāta Apmeklētāju centrā vai ar sūtījumu (Omniva) - tādā gadījumā lūgums rakstīt pieprasījumu uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv

Turaidas muzejrezervāta izdotajā katalogā informācija publicēta latviešu un angļu valodās. Izdevums sastāv no divām daļām – raksta “Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas” un monētu kataloga ar priekšmetu attēliem un anotācijām.

Katalogs “Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas. 2., 11. – 19. gadsimts” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās.

No Turaidas muzejrezervāta direktores Anna Jurkānes priekšvārda katalogam: “Katalogā “Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas. 2., 11. – 19. gadsimts” informācija sniegta par 238 monētām, to skaitā 230 monētām, kas atrastas pilskalna teritorijā, un diviem pilskalna nogāzēs atrastiem depozītiem ar 12 un 23 monētām. [..]

Lasot interesanto numismātes Tatjanas Bergas sastādīto katalogu, ir iespējams gūt daudz pilnīgāku priekšstatu ne tikai par Turaidas pilskalnā koka un mūra pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastajām monētām, bet arī par pašas pils būvniecības vēsturi un rast apliecinājumu tam, ka Gauja bija svarīgs ūdensceļš, kas intensīvi izmantots maiņas tirdzniecībā”.

Saturs

Priekšvārds. Anna Jurkāne

Tatjana Berga. TURAIDAS PILĪ ARHEOLOĢISKAJOS IZRAKUMOS ATRASTĀS MONĒTAS

Turaidas pils monētu atradumu vietas
Monētu atradumu sadale pa izrakumu laukumiem

KATALOGS

I depozīts, noguldīts 15. gs. otrajā ceturksnī
II depozīts, noguldīts 15. gs. 70. gados
Romiešu sestrecijs, 11. – 13. gs. denāri
Livonijas monētas, 14. – 16. gs.
Svešzemju monētas. Vācija, 13. – 14. gs.
Svešzemju monētas. Gotlande, Visbija, 14., 16. gs.
Rīgas brīvpilsētas šiliņi, kalti 1561. – 1581. gadā. Pārdaugavas hercogistes šiliņš
Rīgas trīsgrasis un šiliņi, kalti Polijas karaļa Sigismunda III laikā 1588. – 1621. gadā
Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa laikā 1621. – 1632. gadā Rīgā kaltās monētas
Zviedrijas karalienes Kristīnas (1632-1654) laikā kaltie Rīgas, Livonijas un Elbingas šiliņi
Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava (1654-1660) laikā kaltie Rīgas un Livonijas šiliņi
Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660-1697) laikā kaltie Rīgas šiliņi
Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660-1697) laikā kaltie Livonijas šiliņi
Zviedrijas karaļu Ērika XIV laikā 1561. – 1568. gadā, Johana III (1568-1592) laikā un Gustava II Ādolfa laikā 1620 – 1628. gadā Tallinā kaltās monētas
Svešzemju monētas. Vācija, Lībekas 1652. gada dukāts
Svešzemju monētas. Žečpospolita, karaļu Sigismunda III (1587-1623) un Jana Kazimira (1648-1668) monētas
Svešzemju monētas. Zviedrijā kaltās 16. – 18. gs. monētas
Svešzemju monētas. Krievijā kaltās 18. – 19. gs. monētas
Pāvesta valsts monētas (18. gs.), skaitīšanas žetoni un monētu atsvariņš

Literatūra