Turaidas muzejrezervāts 2019. gada nogalē izdevis ceļvedi par ekspozīciju “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, kas iekārtota Turaidas pagasta magazīnā. Ekspozīcijas un ceļveža autore ir Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Cena grāmatai 6.00 eiro. Grāmatu var iegādāties klātienē muzejrezervāta Apmeklētāju centrā vai ar sūtījumu (Omniva) - tādā gadījumā, lūgums, rakstīt pieprasījumu uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv

Ieskats Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes stāstā par ekspozīcijā un ceļvedī iekļautajām galvenajās tēmām, kas atspoguļotas caur trīs filozofisku jēdzienu – Laiks, Mantojums, Atmiņa – prizmu:

Ekspozīcija vēsta par Turaidas muzejrezervātu, kas ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā. Tas izveidots, lai saglabātu nākamajām paaudzēm vienu no senākajiem Latvijas valstiskajiem veidojumiem – Turaidas vēsturiskā centra kultūras pieminekļu kompleksu, kas izsludināts par Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību kā Latvijas Republikas nacionālās bagātības sastāvdaļu. 20. gadsimta 80. gados Turaidas vēsturisko centru, kā kompleksu bija grūti ieraudzīt, izprast un saskatīt kopumā. Bija nepieciešams atpazīt šajā telpā vēstures gaitā cilvēku radīto, izzināt arī to, kas bija neatgriezeniski zudis.

Ekspozīcijā un ceļvedī, stāstot par Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanu, iespējams iepazīt Laika, Mantojuma un Atmiņas izpratni un jēgu muzejrezervāta darbā.

LAIKS ir kā krāšņa mozaīka un sastāv no neskaitāma daudzuma gabaliņiem, kurus saskatot, sajūtot, saliekot kopā gadu ritumā, veidojas mūsu dzīves vēsture. Laiks ieraksta savas zīmes telpā un uzliek tai savu nospiedumu. Pagātne dod iespēju novērtēt tagadni. Laiks stāstā par Turaidas muzejrezervātu tiek izstāstīts, parādot muzejisko darbību.  Muzejrezervāts kā institūcija dzīvo savā laikā un rāda vēstures notikumus un kultūras mantojumu vienā Latvijas apdzīvotā vietā – Turaidas vēsturiskajā centrā vairāk nekā tūkstoš gadu garumā. Turaidas tūkstošgadu vēstures stāstā muzejrezervāta laiks ir 30 gadi.

Laiks tiek aptverts gan kā Mītiskais laiks, gan Lineārais laiks, gan kā notikums, gan pagātne, tagadne un nākotne, gan process, mainība, virzība, izpratne utt. Tā izpausmes atspoguļojas vēsturiskā centra mantojuma bagātības daudzveidībā.

Muzejrezervāta ekspozīcijās Turaidā kopā ar faktu, notikumu vēsturi un materiālajām liecībām tiek skaidrota arī noteikta laika sabiedrībā pastāvējušo uzskatu un vērtību sistēma. Tiek rādīts ne tikai augstmaņu dzīvesstils, bet arī tautas dzīvesveids un vērtības, kas ir visa pamatā, lai nodrošinātu piļu un muižu pastāvēšanu. Tāpat rādītas arī attiecības un varas spēks, kas noteica vienu vai otru kārtību šajā zemē. Stāstot, iepazīstinot un realitātē izjūtot nesaraujamo saikni starp gadsimtiem un paaudzēm, un, apliecinot vispārcilvēciskās un mūsu tautas pamatvērtības, muzejrezervāta izglītojošais darbs aptver visas paaudzes. Tā pamatā ir dabas un kultūras mantojuma iepazīšana, tautas tradīciju un vēstures godāšana, vēsturiskās atmiņas uzturēšana, piederības sajūtas un radošuma sekmēšana.

Ikvienu kultūrtelpu laika ritumā veidojuši un uzturējuši cilvēki, kuri no paaudzes paaudzē ir bijuši uzticīgi un ar savu darbu apliecinājuši mīlestību savai vietai, savai zemei, tautai, un pēdējos simts gadus arī savai valstij. Laikā paliek mūsu padarītā darba zīmes, ieguldītā enerģija, savstarpēji veidotās attiecības un radītā kultūrvide. Ar savu klātbūtni mēs ietekmējam vidi, kurā esam, par kuru domājam, kurā dzīvojam un strādājam. Tāpat vide ietekmē arī mūs. To, kas noticis un norisinājies šajā vidē iepriekš, mēs netieši uztveram un sajūtam. Ar saviem lēmumiem, rīcību, savu darbu mēs veidojam attieksmi pret dzīvi un vērtībām, kas ir nozīmīgas indivīdam, sabiedrībai un valstij kopumā.

Tāpēc ekspozīcijā “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā” un ceļvedī ir stāsts par Mantojumu.

MANTOJUMS ir mūsu tautas pieredzes, zināšanu, prasmju un vērtību stāsts, ko var ieraudzīt un atpazīt kultūrainavā, ikdienas dzīvē un svētkos. Tas veido piederības un identitātes sajūtu. Mantojums ir gan dabas, gan materiālās un garīgās vērtības. Tas ir katras tautas devums savai attīstībai, izaugsmei, labklājībai un veido arī pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un bagātību.

Mantojums sastāv un ekspozīcijā tiek pētīts kā dabas mantojums, ainava, kultūrvide, pieminekļi, zināšanas, arhitektūra, identitāte, autentiskums, estētika, prasmes,  radošums, saglabāšana, restaurācija, atjaunošana, konservācija, renovācija u.t.t. Ceļvedis iepazīstina ar dabas un kultūras mantojumu Turaidas vēsturiskajā centā, tā pētniecību, pētniecības metožu un nepieciešamo zināšanu daudzveidību, dokumentēšanu, mantojuma saglabāšanas principiem, pieminekļu konservāciju, restaurāciju, kultūrvides atjaunošanu un kultūrainavu. Ekspozīcijā un ceļvedī īpaša uzmanība tiek veltīta mantojuma saglabāšanas, popularizēšanas un pieejamības nodrošināšanas pamatnostādnēm un pamatprincipiem, pieņemtajām konvencijām starptautiskā mērogā, jo, kultūras mantojums ir pasaules mēroga vērtība visā tā dažādībā. Saglabājot ikvienas tautas interesanto un daudzveidīgo mantojumu, kolektīvo pieredzi, mēs bagātinām pasaules kolektīvo pieredzi un zināšanas. Kultūras mantojuma daudzveidība ir ne tikai novadu un katra muzeja bagātība, bet reizē arī Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras bagātības sastāvdaļa.

Veidojoties Turaidas muzejrezervātam, 20. gadsimta 90. gados, netika pieļauta Turaidas vēsturiskā centra izsaimniekošana. Vēsturisko centru neatlaidīgi un mērķtiecīgi pārņēma muzejs, saglabājot un iedzīvinot tajā kultūras mantojuma saglabāšanas pamatprincipus un darbību, par to ir stāstīts gan ekspozīcijā, gan ceļvedī.

Muzeji ir cilvēces vērtību krātuves. Tās glabā atmiņas par pasaules tautām, kultūrām, sapņiem un cerībām. Par atmiņu un latviskās dzīvesziņas vērtībām tiek stāstīts trešajā ekspozīcijas un ceļveža sadaļā.

Muzejs ir ATMIŅAS institūcija, kas ar mantojuma starpniecību nodrošina pieredzes saikni starp paaudzēm.  Ar atmiņas starpniecību tiek uzturēta dzīvesziņa un nodrošināta pārmantojamības nepārtrauktība. Muzejā uzkrāto priekšmetu kopums veido krājumu, kas ir iepriekšējo paaudžu radītās materiālās un nemateriālās vērtības.

Muzeju krājums ir nozīmīga vēstures avotu bāze, kura saglabāšana un papildināšana ir viens no muzeja darba pamatuzdevumiem. Krājums dod iespēju indivīdam un sabiedrībai uzturēt gan emocionālu saikni ar iepriekšējo paaudžu radīto priekšmetisko pasauli, gan pētniecības rezultātā atklāt daudzslāņaino informāciju, ko slēpj sevī priekšmets un vērtības, kas iedzīvinātas priekšmetā. Krājums ir materializēta atmiņa. Iegūtā informācija ļauj identificēties ar noteiktu kultūru, atklāt kultūras piederību un saikni ar citām kultūrām.

Digitālā programma “Turaidas muzejrezervāta krājums – atmiņas fenomens” ir stāsts par muzejrezervāta krājuma veidošanās vēsturi, kurā iekļauts arī Siguldas novadpētniecības muzeja krājums, ko uzsāka komplektēt 1948. gadā. Programma vēsta par krājuma saglabāšanu, pētniecību, par to, kā ar krājuma palīdzību tiek parādīta kultūras mijiedarbība un kā priekšmets kļūst par muzeja priekšmetu un eksponātu, kas raksturo laiku un vērtības. Muzejrezervāta krājumu veido vairāk nekā 92 000 krājuma vienības, kas ir Latvijas nacionālā krājuma sastāvdaļa.

Viens no senākajiem cilvēka darbības veidiem ir vākšana un krāšana, kā rezultātā rodas atsevišķu priekšmetu uzkrāšana un nodošana nākamajām paaudzēm. Cilvēks rada materiālo pasauli, kurā norit viņa dzīve. Materiālā pasaule ir cilvēka domu – garīgās darbības materializēšana vidē un priekšmetos. Tie palīdz nodrošināt cilvēka eksistenci visdažādākajos apstākļos. Cilvēka saikne ar materiālo pasauli kopš cilvēces attīstības pirmsākumiem palīdz nodrošināt cilvēka dzīvi un veido viņa attieksmi pret apkārtējām lietām.

Atmiņas sadaļā vizualizētā stāstā ir parādītas arī latviskajā dzīvesziņā akcentētās vērtības – valoda, ģimene, brīvība, dzīvība, tikumība/ekoloģija, mīlestība, ticība, cieņa, daba, identitāte.

Muzejrezervāts kā institūcija ir centies aizsargāt un saglabāt unikālo vēsturisko vietu Latvijā – Turaidas vēsturisko centru, radot jaunu koncepciju muzejrezervāta darbībai, lai Latvijas sabiedrība un cilvēki no visas pasaules, apmeklējot šo vietu, varētu iepazīt vēsturiskā centra mantojumu, izprast Latvijas kultūrtelpu un vēsturi Eiropas notikumu kontekstā.