1. gadsimtu Eiropā var raksturot kā tehniskās un sociālās modernizācijas laikmetu. Veidojas modernās nācijas un nacionālas valstis, valsts uzturēta laicīgā izglītības un medicīnas sistēma. Modernizācija nozīmē saimnieciskas, politiskas un sociālas pārmaiņas, kas cieši saistīta ar zinātnes, tehnikas un dažādu enerģijas ieguves veidu attīstību. Tā neatgriezeniski pārveido sabiedrību, kura no agrāras kļūst par industriālu, lielā mērā balstītu uz urbānu dzīvesveidu, brīvu zemes un darbaspēka tirgu. 19. gadsimts noslēdzas ar tvaika enerģijas izmantošanu transportā un rūpnīcās, lauksaimniecībā un lopkopībā.

Arī Vidzeme piedzīvoja īstu modernizācijas vilni visās sfērās. Datorprogrammā atspoguļotas vairākas nozares, kuras strauji mainījās modernizācijas procesu ietekmē un aptver sekojošas tēmas – sabiedrības modernizācija (reformas un dzīves līmenis), paātrinājums un tvaiks satiksmē un lauku darbos, kartupelis un spirts, lopkopība un piensaimniecība, industriālie objekti muižās u.c.

Digitālā programma sagatavota ekspozīcijai "Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis."